VO2 max – izdzīvo izturīgākais. Burtiski.

Jebkurš cilvēks, kurš sasniedzis zināmu vecumu ir dzirdējis par asinsspiedienu, holesterīna līmeni un glikozes līmeni asinīs. Tomēr tikai retais, kurš nav saistīts ar sportu, ikdienā nelieto sporta pulksteni vai nepiedalās triatlona sacensībās, ir dzirdējis par VO2 max rādītāju. Tas izklausās saistoši tikai nopietniem atlētiem un noteikti ne cilvēkiem gados. Realitāte ir krietni atšķirīga. Šis ir spēcīgākais dzīvildzi ietekmējošais faktors, kuru ikviens cilvēks var uzlabot ar savu rīcību. Tas ir cieši saistīts gan visu cēloņu mirstību (risks šobrīd nomirt no jebkura cēloņa), gan ar dažādu slimību specifisko mirstību. No tā izriet ideja, ka katram cilvēkam būtu vērtīgi un praktiski noderīgi zināt savu VO2 max.

Kas ir VO2 max?

VO₂ max ir maksimālais skābekļa daudzums, ko organisms spēj uzņemt, transportēt un izmantot intensīvas slodzes laikā. To parasti izsaka mililitros skābekļa uz vienu kg ķermeņa svara minūtes laikā [¹]. Tas ir rādītājs, kurš parāda sirds-asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas spēju uzņemt un transportēt ķermenī skābekli muskuļiem, kuri aktīvi veic darbu. Šo sauc par kardiorespiratoro fitnesu. Izklausās sarežģīti, bet vienkāršojot, to var salīdzināt ar mašīnas dzinēju. Šajā kontekstā jo jaudīgāks, jo labāk. Papildus iepriekš minētajam, tas ir arī nozīmīgs cilvēka veselības biomarķieris [²]. Šo rādītāju nosaka nervu sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un skeleta muskulatūras kopējā sadarbība un katra atsevišķā komponenta veselība [¹].

Kas notiek cilvēka ķermenī regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm? Īsumā – ļoti daudz kas labs. Palielinās sirds izsviede un jaunu asinsvadu veidošanās skeleta muskulatūrā, pieaug mitohondriju blīvums un to funkcija muskuļos, uzlabojas muskuļu šķiedru spēja uzņemt un izmantot skābekli enerģijas ieguvei u.c. fizioloģiskas pārmaiņas [²]. To kopējais rezultāts ir tāds, ka cilvēks ir spēcīgāks, izturīgāks, vairāk spējīgs veikt gan ikdienas aktivitātes, gan dažādus sportiskus sasniegumus. 

Kādas ir VO2max “normālās” vērtības?

VO2 max vērtības līdzīgi kā daudzi citi parametri starp cilvēkiem būtiski atšķiras. Apmēram puse no šīs atšķirības atkarīga no ģenētikas. Savukārt otru pusi nosaka galvenokārt mūsu pašu aktivitāte un rīcība. Normas būtiski (apmēram 10 ml/kg/min) atšķiras trenētiem un netrenētiem indivīdiem [¹]. To var krietni palielināt regulāri nodarbojoties ar treniņiem [³]. Kas kuram skaitās treniņš un kuram vienkārši normāla eksistēšana būtiski atšķiras, bet arī sēdoši un nesportiski indivīdi var jūtami uzlabot šo rādītāju. Piemēram, veicot pastaigas ātrā tempā 150min nedēļā var nozīmīgi palielināt savu kardiorespiratoro fitnesu un VO2max [³]. Liela reģistra dati par konstatētajām VO2 max vērtībām redzami tabulā atbilstoši dzimumam un vecumam [⁴].

(Kaminsky LA et al., Mayo Clin Proc. 2022.)

Ko cilvēkam dod augstāks VO2 max rādītājs?

(Strasser B, Burtscher2 M. 505 Survival of the Fittest: VO 2 Max, a Key Predictor of Longevity?; 1996.)

Nereti medicīnā un veselības aprūpē runājam par dažādām intervencēm, kas var palielināt vai samazināt kāda iznākuma iespēju par dažiem procentiem. Vai tie būtu uztura bagātinātāji, medikamenti, procedūras vai operācijas, bieži efekts ir statistiski pierādāms, bet reālajā dzīvē maz jūtams. Faktori, kas rada “kā diena pret nakti” izmaiņas ir reti sastopami. Viens no tādiem ir kardiorespiratorā rezerve jeb VO2 max. Piemēram, smēķēšana ir saistīta ar 41% augstāku visu cēloņu mirstības risku. Otrā tipa cukura diabēts ar 40 % augstāku risku. Būšana to cilvēku vidū, kuriem ir zemākais VO2 max rādītājs, salīdzinot ar izturīgākajiem 2,5 % palielina visu cēloņu mirstības risku par 404 %. Pat salīdzinot ar otru vājāko grupu, risks nomirt no jebkura cēloņa ir par 95 % augstāks esot zemākajā VO2 max grupā [¹⁰]. Reti kas bioloģijā uzrāda šādas atšķirības.

(Mandsager K, Harb S, Cremer P, Phelan D, Nissen SE, Jaber W. Association of Cardiorespiratory Fitness With Long-term Mortality Among Adults Undergoing Exercise Treadmill Testing. JAMA Netw Open. 2018 Oct 5;1(6):e183605. doi: 10.1001/jamanetworkopen.2018.3605. PMID: 30646252; PMCID: PMC6324439.)

Kā noteikt VO2 max rādītāju?

Maksimālo skābekļa patēriņu (VO2 max) visprecīzāk nosaka maksimāls kardiopulmonālais slodzes tests ar gāzu analīzi sporta vai klīniskajā laboratorijā – tas tieši mēra skābekļa uzņemšanu elpceļos līdz izsīkumam un tiek uzskatīts par “zelta standartu” kardiorespiratorās slodzes tolerances un VO2 max noteikšanā gan pacientiem, gan sportistiem [¹¹]. Ārpus laboratorijas VO2 max bieži aprēķina netieši, izmantojot submaksimālus skrejceliņa, veloergometra, soļošanas vai skriešanas testus. Tie parasti prognozē VO2 max ar kļūdu aptuveni 1,6–4,1 ml/kg/min salīdzinājumā ar sporta laboratoriju, tāpēc tie ir labi populācijas līmeņa un skrīninga rīki cilvēkiem, kuri nav kaislīgi sportisti ar augstiem atlētiskajiem mērķiem [¹²]. Mūsdienu sporta pulksteņi un viedierīces (piemēram, Garmin, Polar, Apple Watch) izmanto algoritmus, kas balstās uz sirds frekvences un ātruma/jaudas attiecību submaksimālas slodzes laikā; validācijas pētījumos tie uzrāda labu korelāciju ar laboratorijā mērītu VO2 max (vidējā kļūda ap 3–5 % mēreni trenētiem cilvēkiem). Tātad sporta pulksteņi ir labs, praktisks rīks VO2 max tendences un kardiorespiratorās slodzes tolerances izmaiņu novērošanai laikā [¹³].

Secinājums

Spēcīgākais dzīvildzes prognozes rādītājs, kas šobrīd ir zināms, ir VO2 max. Tā vietā, lai drudžaini diskutētu par uztura bagātinātājiem, dažādu diētu niansēm, analīžu rezultātiem nanomolos vai to, kādas pH vērtības ūdeni lietot ikdienā, katram no mums būtu daudz vērtīgāk uzzināt savu VO2 max. Un strādāt pie tā, lai to palielinātu. Tas piedod gadus cilvēka dzīvei un dzīvi šiem gadiem.

Atsauces

Nav komentāru

Komentēt